Rēzeknes novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienē, tās ziemeļu un ziemeļrietumu nogāzē. Rietumdaļa - Vidusdaugavas zemienē un Lubānas līdzenumā, bet ziemeļdaļa nedaudz iesniedzas Ziemeļlatgales pacēlumā.
Novada visaugstākā daļa atrodas dienvidaustrumos no Rāznas ezera- morēmu pauguru grēdā. Te atrodas novada (arī visas Latgales augstienes) visaugstākie pauguri: Lielais Liepu kalns (289,3 m v. j. l.) – 3.augstākā virsotne Latvijā, Dzerkaļu kalns (286,3 m v. j. l.) un Dubuļu kalns (273,8 m v. j. l.).
Pauguraines (augstums 140-280 m v. j. l.) ar subglaciālo gultņu ezeru virknēm veido gleznainas dabas ainavas.
Viszemākā novadā ir ziemeļrietumu daļa - Lubānas līdzenums. Zemā reljefa un apgrūtinošās noteces dēļ šeit ir izveidojušies lieli purvu masīvi. Šeit viszemākajā daļā ieguļ arī Latvijas lielākais ezers- Lubāns.
Citu Latvijas novadu starpā Rēzeknes novads izceļas ar lielāko ezeru kopplatību. Novada teritorijā ir 180 ezeri un ūdenskrātuves ar platību virs 1ha (kopplatība ~ 13 183,2 ha) un 26 ūdenstilpes ar platību virs 10, tajā skaitā Rāznas ezers (57,6 km²) un Lubānas ezers (82,0 km²), kas ir lielākie un zivsaimnieciski nozīmīgākie ezeri Latvijā. Zvejniecībā un rekreācijā nozīmīgi ir arī Rušona, Adamovas un Feimaņu ezers. Kopumā iekšējos ūdeņos sastopamas ~ 40 zivju sugas.
Ezeru izplatību raksturo ezerainums, kas ir ezeru platība procentos no attiecīgās teritorijas kopplatības. Latvijā vidējais ezerainums ir 1,5%. Rēzeknes novadā tas ir 4,9% no novada platības. Rēzeknes reģions ir otrais ezerainākais Latvijas novads. Rēzeknes novadu ezerainuma ziņā pārspēj tikai Krāslavas novads (5,1%).
No 16 lielākajiem Latvijas ezeriem 3 atrodas Rēzeknes novadā, tie ir Lubāns, Rāznas ezers un Rušons. Dziļākais Rēzeknes novadā ezers ir Rušons. Tā lielākais dziļums ir 29,9 metri. Otrais dziļākais ezers Rēzeknes novadā ir Rāznas ezers.
Rēzeknes novada upes pieskatāmas Daugavas baseinam. Rēzeknes novada lielākās upes ir Rēzekne (116 km, 1,16 tūkst. km2 , tā iztek no Rāznas ezera, bet ietek – Lubānā, tās pietekas ir Pārtava, Lūzena, Čečora) un Malta (115 km, 0,73 tūkst km2, tā ir Rēzeknes upes pieteka, tās pietekas ir Balda, Vertūkšņa, Liska, Tiskādne), uz tām atrodas mazās hidroelektrostacijas – Spruktu HES uz Rēzeknes upes un Viļānu HES uz Maltas upes kā arī upes Malmuta un Iča.
Rēzeknes novadā publiskie ūdensobjekti ir Rēzeknes upe un ezeri, kas norādīti tabulā.
Publiskie ezeri Rēzeknes novadā
|
Nr.p.
k.
|
Nosaukums
|
Atrašanās vieta
|
Platība, ha
|
|
1.
|
Černostes ezers
|
Maltas pag.
|
213,3
|
|
2.
|
Dziļūtas ezers
|
Stoļerovas pag.
|
33,1
|
|
3.
|
Feimaņu ezers
|
Feimaņu pag. (daļa Preiļu raj.)
|
625,7
|
|
4.
|
Idzipoles ezers
|
Kaunatas pag. (daļa Ludzas raj.)
|
48,0
|
|
5.
|
Kaunatas ezers
|
Kaunatas pag.
|
54,5
|
|
6.
|
Lubānas ezers
|
Nagļu un Gaigalavas pag. (daļa Madonas raj.)
|
8210,0
|
|
7.
|
Meirānu ezers
|
Bērzgales pag.
|
114,7
|
|
8.
|
Pušas ezers
|
Pušas pag.
|
241,4
|
|
9.
|
Rāznas (Rēznas) ezers
|
Kaunatas, Čornajas un Mākoņkalna pag.
|
5756,4
|
|
10.
|
Rušonas (Cīruļu) ezers
|
Feimaņu pag. (daļa Krāslavas un Preiļu raj.)
|
2373,0
|
|
11.
|
Salāja (Lakstīgalu, Solovju) ezers
|
Mākoņkalna pag.
|
174,7
|
|
12.
|
Tiskādu (Ciskada) ezers
|
Silmalas pag.
|
179,5
|
|
13.
|
Viraudas ezers
|
Lendžu pag.
|
95,4
|
|
14.
|
Virtūkšņa (Vertūkšņas) ezers
|
Lūznavas ezers
|
52,8
|
|
15.
|
Zosnas ezers
|
Lūznavas pag.
|
156,5
|
Rēzeknes novads ir trešais pēc tajā esošo purvu platības novads Latvijā. 4 % no Rēzeknes novada teritorijas klāj purvi. Lielākie un populārākie purvi – Salas (3862 ha), Lubānas un Sūļagala (2899 ha), Zosnas (Veczosnas) (960 ha), Īdiņu (818 ha), Teirumnīku (Purvs (267 ha) atrodas starp Lubānu un Orenīšu dīķiem, tajā izveidota ap 800 m gara laipu taka, kas tūristus iepazīstina ar augstā purva ainavu, Teirumnīku ezeru un purva augu valsti. Taka ved garām staignajam Teirumnīku ezera krastam, kur iekārtotas atpūtas vietas.), Strūžanu, Kņāvu, Žogotu, Zilais un Izotu u.c.
Meži klāj 31 % Rēzeknes novada teritorijas (Latvijā 44,6 %), no tiem aizsargājamie meži 7 % (5 721,3 ha), saudzējamie meži – 13 % (11 858,7 ha) un saimnieciskie meži 80 % (69 207,4 ha). Skuju koki aizņem 57 % no kopējās ar mežu apklātās platības, lapu koki – 43% (cietie lapu koki mazāk par 1%). Visbiežāk sastopamās koku sugas ir priede (37 %), bērzs (32 %), egle (20 %). Dominējošie mežu tipi- sils, mētrājs, vēris, damaksnis.
Mežu platības rajonā ir pietiekamas lauksaimnieciskās ražošanas un celtniecības nodrošināšanai ar kokmateriāliem, kā arī mazo un vidējo mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu attīstībai.
Savvaļas ogu, riekstu, sēņu un ārstniecības augu ieguve valsts un privātajos mežos ir viens no iedzīvotāju ienākumu gūšanas veidiem. Populārākā ir dzērveņu un brūkleņu ieguve.
Autorizēšana
