Gustavs Manteifelis (1832 — 1916), vēsturnieks, grāmatu izdevējs, etnogrāfs, mecenāts, garīgo dziesmu melodiju autors, dzimis Dricānu muižā. Bibliogrāfi fiksējuši 353 Manteifeļa darbus par Latgales un Livonijas vēsturi, etnogrāfiju, ģeogrāfiju u.c.. No 1861.g. līdz 1870.g. G. Manteifelis sagatavoja desmit kalendāru „Inflantu zemes Laika gruomota aba kalenders” laidienus, iedibinot stipru latgalisko kalendāru tradīciju. Sagatavojis plašu darbu par Latgales baznīcām „Terra Mariana”, ko 1888.g. pasniedza kā dāvanu Romas pāvestam. Pirmais sāka vākt un publicēt latgaliešu tautas dziesmas. Apbedīts Dricānu baznīcas dārzā. 

 

 

 

 

 

 

 

Andrivs Jūrdžs (1845 — 1925). Zaļmuižas, (tagadējā Nautrēnu pagasta) Kuorklinīku zemnieks, ievērojamākais Latgales rokraksta grāmatniecības pārstāvis. Pašmācības ceļā iemācās lasīt un rakstīt, apgūst krievu, poļu, latīņu valodu. Latīņu drukas aizlieguma laikā ar roku sarakstījis vairāk kā 20 biezu sējumu, no kuriem lielākā daļa gājuši bojā ugunsgrēkā, saglabājušās grāmatas glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā. Rakstījis arī dzeju, aforismus, reliģiskas esejas, vācis tautas dziesmas un sakāmvārdus. Atdusas Nautrēnu pagasta Desetnīku kapos.   

 

 

 

 

 

 

 

Pīters Miglinīks (1850 —1883), dzejnieks, pirmais tautas tiesību aizstāvis. Dzimis Nautrēnu pagasta Zaļmuižā. Ar barona Rozenšilda Paulina palīdzību beidz Rēzeknes apriņķa skolu, bet cara valdības īstenotās pārkrievošanas politikas dēļ nevar strādāt par skolotāju. Kalpojot par muižas rakstvedi Viļakā, Makašānos, Zaļmuižā dedzīgi aizstāv zemnieku tiesības, raksta dzeju, dziesmas, kas kļūst ļoti populāras tautā. Vēl nebijušā tiesas prāvā pret baronu Paulinu Rozenšildu P.Miglinīks uzstājas kā zemnieku aizstāvis un uzvar. Apmelots muižas rijas dedzināšanā, 11 mēnešus ieslodzīts Ludzas cietumā, kur saslimst ar tuberkulozi. Atdusas Nautrēnu pagasta Desetnīku kapsētā.    

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Francis Kemps (1876— 1952). Dzimis Makašānu pagasta Sprūževā (tagadējā Griškānu pagastā). Viens no Pēterpils latviešu muzikāliskās biedrības (1903.) dibinātājiem, pirmo Latgales laikrakstu „Zvaigzne” (1902—1903, nav saglabājies) un „Gaisma” (1905— 1906), žurnāla „Austra” (1908.) izdevējs un redaktors. Vēsturisku darbu par Latgales latviešu pagātni „Latgalieši” (1910.) un „Latgales likteņi” (1938.) autors. Pirmais Rēzeknes pilsētas galva Latvijas brīvvalsts laikā, Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, satiksmes ministra biedrs (1928 —1931). 1949.g. deportēts uz Sibīriju, miris Tomskas apgabalā.      

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Francis Trasuns (1864— 1926). Ievērojamākais Latgales politiķis, katoļu garīdznieks, sabiedrisks darbinieks, literāts, Latvijas apvienošanās idejas iniciators. Dzimis Sakstagala pagasta Kolnasātā. Latgales pirmās Atmodas laikā darbojas Pēterpilī un Rēzeknē, vēsturiskā 1917.gada Rēzeknes kongresa organizators, latgaliešu laikrakstu „Auseklis” un „Zemnīku Bolss”  izdevējs, mācību grāmatu un literāru darbu autors. Atdusas Rēzeknē, Miera ielas kapos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Monsinjors Nikodems Rancāns (1870—1933). Dzimis Zaļmuižas (tagadējā Nautrēnu pagastā). Garīdznieks, literāts, pedagogs, viens no ievērojamākajiem Latgales pirmās Atmodas darbiniekiem gan 20. gs. sākumā Pēterpilī, gan Latgalē. 1906.g. izdod vienu no pirmajām latgaliešu avīzēm „Sākla”. Strādādams Rēzeknē par dekānu, N. Rancāns 1907.g. izveido draudzes skolu, kurā Rēzeknes apriņķa bērni pirmoreiz var mācīties latviešu valodā. Rēzeknes Tirdzniecības skolas (1907), Greiškānu zemkopības skolas (1910) dibinātājs, Rēzeknes Valsts Skolotāju institūta direktors (1929—1933). Vairāk kā divdesmit laicīga un garīga satura grāmatu, mācību līdzekļu un tulkojumu autors. Atdusas Rēzeknē, Miera ielas kapos.  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valerija Seile (1891— 1970). Ievērojama Latgales izglītības darbiniece, bibliogrāfe, zinātniece. Dzimusi Makašānu pagasta Seiļu sādžā. Pirmā sieviete Latgalē, kas ieguvusi akadēmisko izglītību. Strādājusi par skolotāju Rēzeknē, bijusi Rēzeknes apriņķa tautskolu inspektore, Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces locekle, 1922.g. arī izglītības ministra biedre. Septiņpadsmit gadus bijusi Daugavpils Valsts skolotāju institūta direktore. Vienīgā sieviete, kas piedalījusies vēsturiskā Latgales apvienošanas kongresa organizēšanā. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 1940.gadā saņēmusi Tēvzemes balvu. Apbedīta Daugavpils katoļu kapos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bīskaps Jāzeps Rancāns (1886 —1969). Dzimis Nautrēnu pagasta Livzeniekos. Pirmās Latgales Atmodas darbinieks Pēterpilī un Latgalē, Latgales Pagaidu Zemes padomes, Tautas padomes, Satversmes sapulces loceklis, visu Latvijas Saeimu deputāts, Saeimas priekšsēdētāja biedrs līdz 1940.g.. Apbalvots ar otrā šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Miris ASV, 1991.g. pārapbedīts Aglonas bazilikas kriptā.      

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Antons Rupainis (1906 — 1976), rakstnieks. Dzimis Bērzgales pagasta Pūrišku ciemā. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā strādājis par skolotāju, kordiriģentu, režisoru. Uzrakstījis līdz šim nozīmīgākos un apjomīgākos prozas darbus par Latgales vēsturi — „Baltie tēvi I — II”  (1936 — 1937), „Māra mostas I — III” (1951 — 1956), „Tauta gryb dzeivōt” (1953), pētījumu par senvalodu izcelsmi „Arheolingvistika” (1967). Miris ASV, pelnu urna pārapbedīta Bērzgales kapos.   

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Boļeslavs Brežgo (1887 – 1957). Dzimis Dricānu pagasta Aizupīšūs. Izcilākais Latgales vēsturnieks, pirmais profesionālais latviešu vēsturnieks Latgalē. Beidzis Maskavas Arheoloģijas institūtu, kur ieguvis profesora grādu. Vairāku nozīmīgu vēsturisku pētījumu par Latgali autors. Par grāmatu „Latgales zemnieki 1772. – 1861. g.” Briseles universitāte viņam piešķīra vēstures zinātņu doktora grādu. Tas ir pirmais pētījums par Latgales zemniecības vēsturi, kas savu nozīmību nav zaudējis arī šodien. Atdusas Rīgā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vladislavs Lōcis (1912 —1984). Rakstnieks, ievērojamākais latgaliešu grāmatu izdevējs. Dzimis Dricānu pagasta Lōču ciemā. 1939.g. nodibināja izdevniecību Daugavpilī, kur tika izdoti spožākie latgaliešu literatūras darbi. 1944.gadā devās trimdā uz Vāciju, kur izdevēja darbu turpināja, līdz pat mūža galam vadot Latgaļu izdevniecību. Nozīmīgākie izdevumi rakstu krājumi: „Olūts”, „Tāvu zemes kalendārs”, laikraksts „Latgola”, „Latgolas bolss”, žurnāls „Dzeive”. Pārapbedīts Pilcenes kapos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Jānis Klīdzējs (1914—2000), rakstnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Latvijas Rakstnieku savienības biedrs, Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda loceklis. Dzimis Viļānu pagasta Kurpniekos (tagad Kantinieku pagasts). Vairā kā 20 grāmatu — romānu, stāstu, noveļu krājumu autors, no tām populārākās — „Jaunieši”, „Gōjputnu dzīsme”, „Sniegi”, „Dāvātās dvēseles”, u.c. Pēc romāna „Cilvēka bērns” uzņemta pirmā filma latgaliešu valodā „Cylvāka bārns” (režisors Jānis Streičs). Miris Kalifornijā, ASV.