Kaunatas pagasts atrodas Rēzeknes novada dienvidaustrumu daļā, 28 km no rajona centra, 246 km no Rīgas. Robežojas ar Rēzeknes rajona Čornajas, Mākoņkalna, Stoļerovas pagastu, Krāslavas novada Ezernieku pagastu un Ludzas novada Rundēnu un Pildas pagastu. Kaunatas pagasta teritoriju šķērso valsts nozīmes autoceļš Rēzekne — Ezernieki — Dagda. Lielākās apdzīvotās vietas ir Kaunata, Dubuļi, Marguči, Matuļi, Rogs.

 

Kaunatas pagasts bagāts ar ezeriem un mežiem, gleznaini pakalni mijas ar ieplakām. Pagasta teritorijā ir 32 ezeri, lielākie no tiem ir Pārtovas, Idzepoles, Dzerkaļu, Kaunatas, Vaišļu, Dubuļu, Marguču ezeri, pagasta teritorijā ietilpst arī daļa Rāznas ezera akvatorija. No Rāznas ezera caur Kaunatas ezeru iztek Rēzeknes upe. Kaunata lepojas ar saviem kalniem, kas pieder pie pašiem augstākajiem Latvijā — Lielo Liepukalnu (289,4 m virs j. l.) un Dzerkaļu kalnu. Latviešu pasaku meistars Kārlis Skalbe ir uzrakstījis brīnišķīgu teiku par Rāznas ezera izcelsmi: “Vecos labos laikos te dzīvoja Rāzna — svētmeita vai teiksmainā avotu laimiņa. Katru rītu tā gāja uz avotu ūdeni smelt. Kādu rītu, laimes brīdī gavilēdama, tā apgāzusi krūzi ar ūdeni šajā ielejā, un tā radās ezers, kas vēl šodien mirdz visiem par prieku.”

 

2002. gadā Kaunatas ciemats nosvinēja savu 100 gadu jubileju, bet ciema tuvumā esošie pilskalni un vēlā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauki liecina, ka Kaunata jau senos laikos bijusi novada centrs. Pēc leģendām, Kaunatas agrākais nosaukums bijis Kalnata (Kolnata), kas saistīts ar tās atrašanos kalnainā vietā.

 

Kaunatā darbojas vidusskola, pirmsskolas bērnu izglītības iestāde Zvaniņš, tautas nams, ambulance, aptieka, vairāki veikali. Kaunatas skola dibināta 19.gs. astoņdesmitajos gados, kā trīsklasīgā skola ar vienu skolotāju. Pieaugot skolēnu skaitam, to paplašina par sešgadīgo, bet 1944. gadā sāk darboties 7.klase. 1953. gadā skola kļūst par divplūsmu vidusskolu, pirmais izlaidums notiek 1956. gadā. Uzbūvēta trīsstāvu piebūve, internāta korpuss un sporta halle.

 

Kaunatas vidusskolu ir absolvējuši pirmais atjaunotās Latvijas Republikas tieslietu ministrs Viktors Skudra, bijusī Armēnijas veselības ministre S.Sarkisjana, Latvijas radio režisore Antonija Apele, profesors Jāzeps Brolišs, Rēzeknes slimnīcas galvenais ārsts Jāzeps Korsaks, ārsti Gunārs Kazeļņiks, Ernests Štekels u.c., uzņēmējs, 8.Saeimas deputāts Antonijs Zunda, koktēlnieks Jānis Igovens u.c. Skola ieguvusi Eiropas veselību veicinošās skolas nosaukumu, skolēni pastāvīgi piedalās dažādos Eiropas Savienības projektos, darbojas 2 kori (diriģente M.Čudare), 3 deju kolektīvi (vad. Ģ.Batarevska, A.Silova, J.Kairiša), folkloras kopa Rāznaviņa (S.Viša).

 

Pagastā reģistrētas 24 zemnieku saimniecības, kuru galvenā nodarbošanās ir graudkopība, piena un gaļas ražošana, attīstīts arī lauku tūrisms. 1993. gadā uz Kaunatas krejotavas bāzes nodibināta piensaimnieku kooperatīvā saimniecība Kaunata, kas nodarbojas ar piena iepirkumu un pirmapstrādi, piens tiek iepirkts 16 pagastos, strādā 20 cilvēki.

 

Vasaras sezonā atpūtu Rāznas ezera tuvumā piedāvā lauku mājas Pie Rāznas,Malu mājas, Rags, atpūtas bāze Priedes, atpūtas komplekss Rāznas priedes. Akminīšos, netālu no Kaunatas, savu darbnīcu ierīkojis podnieks Evalds Vasilevskis. Mākslinieka darbība balstās uz vissenākajām keramikas tradīcijām un darba paņēmieniem. Trauki tiek apdedzināti bedres ceplī svēpējuma tehnikā. Akminīšos notiek vasaras bērnu nometnes un pieaugušo plenēri ar Latvijas un ārzemju mākslinieku piedalīšanos.

 

Ievērojamākie dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi: Vecslabadas pilskalns, viens no dižākajiem sava laika pilskalniem, paceļas 220,1 m virs jūras līmeņa. Bijis apdzīvots jau m.ē. 1.gadu tūkstoša otrajā pusē. Lielais Mukonu akmens, atrodas Kaunatas pagasta Mukonu sādžā. To dēvē par Kazuļa akmeni. Tā apkārtmērs pie pamatnes ir 20,88 m, maksimālais augstums 5 m, platums akmens virsotnē 2,88 m, garums 5,17 m. Kaunatas Romas katoļu baznīca, uzbūvēta 1850. gadā, 1702. gadā nodegušās vecās koka baznīcas vietā. Baznīcā apskatāma svētbilde Marija apmeklē svēto Elizabeti. Senkapi - Batņos un Šļakotos. Kaunatas pagasta apkārtnē savā laikā pastāvēja 12 muižu centri — Batņos, Idzepolē, Kaunatā, Podļesjē, Letnijā Kūtā u.c. Vaišļu māju tuvumā aug tik tiešām milzīga liepa, tās apkārtmērs ir 6,25 m. Kaunatas centrā ir piemiņas akmens Mūžos tautas sirdīs — kaunatiešiem, kuri krituši II Pasaules kara frontēs un piemiņas zīme 1941. un 1949. gada komunistisko represiju upuriem.

 

Ar Kaunatu saistās divu izcilu jezuītu ordeņa misionāru — Mihaēla Rota (1721—1785) un latgaliešu laicīgās rakstniecības aizsācēja, grāmatas Pavuiceišona un vysaidi sposobi deļ zemnīku latvīšu autora Jezupa Macileviča (1805 — 1872) vārdi. Abi kādu laiku darbojušies Kaunatā, Mihaēls Rots, ko dēvē arī par Dagdas apustuli, sekmējis tautas izglītošanu, mācījis, ārstējis, sniedzis palīdzību Latgales zemniekiem. Viņa spalvai pieder pirmais latgaliski rakstītais laicīgās dzejas darbs.

 

Kaunatā dzimis rakstnieks, skolotājs, žurnāla Latgolas Škola redaktors Meikuls Apeļs (1901 — 1942), koktēlnieks Vitolds Vaišļa (1918 — 1993), dzejnieks, žurnāla Karogs ilggadējais redaktors Andris Vējāns, īstā vārdā Donats Kalnačs, (1927 — 2005), pedagogs, dzejnieks Konstantīns Mednis (1924 — 2005), profesors, filozofijas doktors, grāmatas Latgales latviešu likteņi Sibīrijā autors Jāzeps Brolišs (dz. 1928).