Rikavas pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienē, Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, 40 km no rajona centra Rēzeknes. Augstākie pagasta punkti ir Pilskalns un Jokstu kalns. Pagasta ziemeļaustrumu un dienvidu daļu galvenokārt klāj meži. No dienvidiem ziemeļu virzienā pagastu šķērso Rēzeknes upe, bet rietumu daļā Rikavas pagastu no Viļānu novada atdala Maltas upe. Austrumu virzienā Sūļupīte atdala Rikavu no Dricānu pagasta. Vietām pagastā izveidojušās purvainas vietas, bet tās nav tik nozīmīgas. Pagasta austrumu daļā atrodami augstvērtīga māla atradņu krājumi - Putnu, Uguļovas, Murānu, Baļtinas, Kolnasātas, Žagatņu un Jaunrikavas ciemu teritorijās. Ir zināms, ka Uguļovas atradņu māls izmantots Rikavas Riku muižas un Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles celtniecībā. Pļuskovas ciemā atrodas 5,5 ha liels grants karjers, no kura ņemta grants un būvēti daudzi apkārtējie ceļi.

 

Rikavas ciems kā apdzīvota vieta izveidojās, kad 19.gs. sākumā Rikavas zemi nopirka Antonijs Riks, Dricānu Riku dzimtas Rogaižu — Maltas atzara muižnieks. Pēc dažiem gadiem jaunā īpašnieka dēls Aleksandrs 1829. gadā sāka celt Rikavas baznīcu. Vēlāk tika celta arī Rikavas muižas ēka (1870—1875). Rikavā muižnieki Riki uzcēla arī vairākas manufaktūras, kur ražoja degvīnu, ķieģeļus, terpentīnu, darvu, kā arī ādu ģērētavu.

 

Pagasta teritoriju šķērso divi valsts nozīmes ceļi: Viļāni — Rikava — Gaigalava un Viļāni — Pilskalns — Nagļi. Lielākās apdzīvotās vietas Rikavas pagastā ir Rikava, Piļskolns, Mihalki, Medinski, Kolnasāta, Kaļvi, Baļtina. Pagastā ir reģistrēta SIA Rikava Agro, kura nodarbojas ar graudkopību. Pagasta lielākās zemnieku saimniecības ir Salmaņi, Joksti, Līdumi, Kolna Morāni, Bajāri, Dagumnieki, Lāses, Morāni, Oši, Silvijas, Krastmalas, tās pārsvarā nodarbojas ar graudkopību un lopkopību. Zemnieku saimniecība Pīlādži nodarbojas ar biškopību, daudz bišu saimju tur Andris Strods. Z/s Oši un Salmaņi, kā arī un SIA PVS nodarbojas ar kokapstrādi. Darbojas divas lauksaimniecības pakalpojumu sniegšanas sabiedrības Pilskalns un Strādnieks. Jokstu ciemā uz Rēzeknes upes atrodas Jokstu HES. Ar tirdzniecību nodarbojas divi Rikavas pagasta uzņēmēji - z/s Smirnovi un SIA Rikavas ozoliņi.

 

Rikavas pagastā ir skatāmi vairāki arhitektoniski interesanti objekti. Te var redzēt Rikavas muižas apbūves kompleksu, kungu māju (valsts nozīmes vēstures piemineklis), pārvaldnieka māju (vietējās nozīmes vēstures piemineklis), Rikavas Romas katoļu baznīcu (valsts nozīmes vēstures piemineklis), bet Pilskalna ciema virzienā var apskatīt Pļuskovas pilskalnu (valsts nozīmes vēstures piemineklis). Nosaukums, protams, nav pārāk sens, tas iegūts tad, kad Pētera I valdīšanas laikā šeit apmetās vecticībnieki no Pleskavas apgabala un izveidojās Pļuskovas sādža. Pilskalns virs apkārtnes paceļas apmēram 15 m augsts, tam ir gari izstiepts valnis. Abos galos pilskalnam redzami uzbērumi, aiz tiem grāvji. Gar vaļņa sāniem purvaina vieta. Par šo pilskalnu zināmas vairākas teikas. Netālu uzbūvēts arī  Pļuskovas vecticībnieku lūgšanu nams.

 

Kurpinīku ciemā, ceļmalā, ir krucifikss, pie kura filmēti vieni no emocionālākajiem kadriem režisora Jāņa Streiča filmā Cylvāka bārns — skats pie Krusta. Krucifiksa nojumīte ir ar masīvām mūra kolonnām, starp kurām neliela koka sētiņa. Pie masīva ozola krusta piestiprināta Pestītāja figūra, kokā griezta ap 1854. gadu. Krusts gadu gaitā mainījies, figūra saglabājusies iepriekšējā. Šis krucifikss kādreiz atradies rakstnieka Jāņa Klīdzēja vectēva Donāta Klīdzēja māju pagalmā.

 

Kultūras dzīves galvenais balsts Rikavā jau pusgadsimtu ir etnogrāfiskais ansamblis Rikava (vad. Janīna Mičule), viens no vecākajiem folkloras ansambļiem valstī, ar savām dziesmām un rotaļām ir pieskandinājis visu Latviju, piedalījies visos Latvijā notikušajos starptautiskajos festivālos Baltica. Ansamblis bija gaidīts viesis 1995., 1997., 1999. gada Latgales televīzijas mūzikas festivālos Rēzeknē, piedalījies dažās TV un kino filmās: Tā dzied un dejo Latvijā, Trīs minūšu lidojums, Ziedi mana linu druva, Rūtoj, saule, rūtoj, bite u.c. Ansamblis ir koncertējis Ļeņingradā, Viļņā, Opočkā, Kupišķos. 1990.gadā ansamblis piedalījās Starptautiskajā folkloras festivālā Kijevā (Ukraina), 1998.gadā XXII Baltijas jūras un Ziemeļvalstu festivālā Gdaņskā (Polija), 2001.gadā IV starptautiskajā festivālā Kantele un IX somu ugru tautu folkloras festivālā, kas notika Karēlijas Republikā, Petrozavodskā. 2007.gadā ansamblis piedalījās trešajā starptautiskajā folkloras festivālā "Sofijas pavasaris" Bulgārijā. Rikavas kultūras namā ir izveidots neliels etnogrāfiskā ansambļa muzejs.

 

Ar saviem asprātīgajiem un dzirkstošajiem uzvedumiem skatītājus plašā apkārtnē smīdinājusi un likusi nopietni padomāt Rikavas pagasta dramatisko parodiju grupa Rikavīši (vadītājs Jānis Jakuškins).

 

No Rikavas cēlušās vairākas ievērojamas personības: Jānis Višņevskis (1861— 1914), katoļu garīdznieks, kopā ar Franci Trasunu iesaistījies katoļu kalendāra izdošanā un izplatīšanā, vācis latgaliešu tautasdziesmas (kopskaitā ap 3000); Agnese Garijone (1897—1979), skolotāja, sabiedriska darbiniece un literāte.

 

Rikavā strādājuši un dzīvojuši: Jāzeps Liepiņš (1906— 1979) - Rikavā ierodas 1950.gadā, strādājis par skolas direktoru, no 1950.—1952.g. skolotājs J.Liepiņš izveido dažādus skolēnu pulciņus, vada skolēnu kori, iesaistās etnogrāfiskā ansambļa Rikava darbībā. Večeslavs Žeimunds (1927 — 1994), ar viņa gādību tiek uzcelta Rikavas skolas piebūve, ēkā ierīkota centrālapkure un ūdensvads, uzlabots skolas sporta laukums. Tekla (Ragauša) Teicāne (1913— 1990), etnogrāfiskā ansambļa Rikava vadītāja no 1957. līdz 1981.g. Janīna Mičule (dz. 1927), no 1955. gada darbojas etnogrāfiskajā ansamblī Rikava, no 1985. gada ansambļa vadītāja. Vada arī Rikavas Romas katoļu draudzes kori. Līvija Liepdruviete, dzejniece, izdevusi četrus dzejoļu krājumus Mirkļu mozaīka, Ļauj sirdij ziedēt, Te zem saules, Viss notiek debesīs. Strādā Rikavas pamatskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju.