Mākoņkalna pagasts lepojas ar to, ka atrodas Latgales pašā viducī, Latgales augstienē, Rāznas ezera krastā. Pagasta centra, Lipušku ciemata, iedzīvotāji mitinās it kā uz salas — vienā pusē Rāznas ūdeņi, bet otrā tumšie Latgales sili ar pašu Mākoņkalnu vidū. Ciemojoties pie mums, ir iespēja iepazīties ar ūdeņiem dāsnāko Latvijas ezeru - Rāznu, ko dēvē arī par Latgales jūru (57810 ha), tā piekrastē var jauki atpūsties tveicīgās vasaras pēcpusdienās. Pagasta teritorijā atrodas 21 ezers, tai skaitā 1777 ha Rāznas ezera akvatorija ar 6 salām. Citi lielākie ezeri ir Viraudas, Stībraiša, Ilzas, Kauguru u.c.

 

Lielākā daļa Mākoņkalna pagasta teritorijas atrodas Salāju dabas liegumā un Rāznas nacionālajā parkā. Salāja (Solovju) ezers atrodas pie paša Krāslavas rajona robežas, tā platība kopā ar salām ir 184 ha. Kopš 1984.g. šai teritorijai piešķirts dabas parka statuss. Dabas parka kopējā platība ir 4,1 kvadrātkilometrs. Te saglabājusies krāšņa, cilvēku darbības rezultātā maz izmainīta dabas ainava. Netālu no ezera ir senlatviešu apbedījumu un kulta vietas. Ezera krastā iekārtotas vairākas atpūtas vietas.

 

Rāznas nacionālais parks izveidots, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību Rāznas ezerā un tam pieguļošajās teritorijās, saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgās skaistās ainavas, augu un dzīvnieku valsti. Mākoņkalna pagastā sastopams viens no retajiem Latvijas putniem — melnais stārķis, kura aizsardzībai izveidots ornitoloģiskais liegums. Pagasta teritorijā atrodas vairāki vietējās nozīmes dižkoki.

 

Pagasta iedzīvotāji nodarbojas ar lauksaimniecību un lauku tūrismu, te ir vairākas viesu mājas — Dana, Liepu mājas, Osmany. Viesu mājā Osmany tiek ierīkots velosipēdu nomas punkts, velotūrisma attīstībai pagasta teritorijā tiek veidoti divi veloceliņi, lielais un mazais, pa kuriem ceļojot, varēs aplūkot pagasta kultūrvēstures pieminekļus — 13.gs. Volkenbergas pilsdrupas Mākoņkalnā (rakstos minētas 1263.g.), Zelenpoles Karātavu kalnu, Ubagovas velna akmeni, Jaunstašuļu velna pēdu, Plato akmeni un Āžmuguru. Lai apskatītu Volkenbergas pilsdrupas, Mākoņkalnā ved ērtas, nesen ierīkotas kāpnes. Kalna pakājē atklāta piemiņas plāksne par godu Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa apmeklējumam 1938.gadā viņa Latgales vizītes laikā.

 

Ievērības cienīgs ir arī Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams, Lipuški kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1893.gadā, atzīmējot, ka te ir lielākā vecticībnieku draudze Baltijā.

 

Katru gadu pēdējā jūnija svētdienā Mākoņkalna estrādē tiek svinēti pilngadības svētki, bet jūlijā notiek rajona folkloras kopu saiets. Kopš 1982. gada arī Mākoņkalna pagastā darbojas folkloras kopa. Mākoņkalna pagastā dzimuši jurists un valsts darbinieks, pirmais atjaunotās Latvijas valsts tieslietu ministrs Viktors Skudra, literatūrzinātniece Edīte Olupe, dzejniece Olga Orsa (Afanasjeva), pagasta pārvaldē strādāja 8. un 9. Saeimas deputāts Staņislavs Šķesters.