Feimaņu pagasts atrodas Rēzeknes novada dienvidu daļā, 32 km no Rēzeknes un 60 km no Daugavpils. Feimaņu pagasta centrs ir Feimaņi, kas 1945. gadā izveidojies Feimaņu ezera krastā pie automaģistrāles un dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga — Varšava.

 

Feimaņi agrāk tautā saukti par Vīminu, kas varētu būt cēlies no vārda vīnmyns t.i. vienmiņa (mīt podnieka ripu ar vienu kāju). Kādreiz šajā apvidū dzīvoja ap 70 podnieku. Apkārt Feimaņu ezeram gandrīz uz katra pakalna stāvēja trauku apdedzināšanas namiņš un vai katrā trešajā sētā istabas stūrī, jeb kādā citā telpā, griezās podnieka ripa. Svešie poļu un vācu kungi, šo vārdu nesaprazdami, balsīgā vīnmins vietā sāka lietot fimin, kas saglabājies līdz mūsdienām kā Feimaņi. Ir arī otrs vārda izcelsmes skaidrojums: Feimaņi cēlušies no vācu vārda Vieh (lops), ko tautā izrunāja par Vīmaņiem. Kad 1939. gadā K. Ulmanis izdeva norādījumus latviskot vietvārdus, nelatvisko ciema nosaukumu Feimaņi Rēzeknes apriņķa vadība nolēma mainīt uz Daudzezeru, tikai šo procesu tā arī neizdevās pabeigt.

 

Feimaņu pagasts iekļaujas Latgales augstienē, un skaistās dabas ainavas ir tās, kas saista gan vietējos iedzīvotājus, gan neatstāj vienaldzīgu vienkāršo garāmbraucēju. Lielisks skats uz Feimaņu ciemu paveras no Leinakolna un Guļāniem, uz Feimaņu ezeru no Kazimirovas un Leperiem, uz Rušonas ezera Ūbeļu līci ar tajā esošajām salām no Dudariem, bet uz visu Feimaņu pagasta teritoriju no Rušonas mežniecības skatu torņa.

 

Feimaņu pagastu var droši dēvēt par ezeru novadu, jo tā teritorijā atrodas 14 ezeri, 7 no tiem ir lielāki par 10 ha, tostarp arī Rušonas ezers (662,9 ha, maksimālais dziļums 29,9 m), kas ir astotais lielākais ezers Latvijā. Tajā ir 34 pussalas, no kurām 10 iekļautas īpaši aizsargājamo dabas objektu skaitā. Feimaņu ezeru un Rušonas ezeru savos dzejoļos ir apcerējis dzejnieks Andris Vējāns: Tu esi kadiķis un lēpes lapa, Pie kuriem steidzas zinātnieks un gans. Kā zelts tiem dārga tava dūņa slapa, Zied zilā pulkstenīte – viļņu zvans.

 

Feimaņu pagastā ir saglabājusies arī diezgan liela bioloģiskā daudzveidība ar tādām aizsargājamām augu sugām kā pundurbērzs, parastais plakanstaipeknis, purvāju vienlape, meža silpurene u.c. Pagasta teritorijā aug arī divas dižliepas.

 

Feimaņu pagastā ir dzimis mikrobioloģijas doktors Eugēnijs Ciblis, kas vēlākajos gados kļuva par Bādenes – Virtembergas zemes mikrobioloģijas institūta vadītāju, inženieris mehānisķis, inženierzinātņu doktors Eduards Ciblis, keramiķis, Tautas daiļamata meistars Jānis Backāns, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Viestura ordeņa kavalieris Staņislavs Kovaļevskis, valodnieks, tulks un dzejnieks Ivars Magazeinis (Juoņs Ryučāns), ar I šķiras Viestura ordeni apbalvotais drošības policijas priekšnieks, policijas ģenerālis Jānis Reiniks, arī Latvijas miljonārs Valentīns Kokalis ir dzimis un jaunības dienas pavadījis pie Feimaņu ezera.

 

Pagastā ir Feimaņu pamatskola, kultūras nams, bibliotēka, feldšerpunkts. Kultūras nama paspārnē jau 20 gadus radoši darbojas folkloras kopa Olūteņš.

 

Pagasta teritorijā savu darbību mazumtirdzniecībā veic SIA Kaferi Ko, SIA Ņiva, SIA Atraitnīte, ar lauksaimniecisko ražošanu nodarbojas SIA Pūdnīki un zemnieku saimniecības Dzeņi, Lauki u.c. Lauku tūrisma ietvaros savus pakalpojumus piedāvā saimniecība Jāņi, kur aktīvu atpūtu var baudīt visu gadu.

 

Tūrisms ir viens no perspektīvākajiem pagasta attīstības virzieniem nākotnē. Feimaņu pagasta teritorijā atrodas 10 valsts nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi: 1 arhitektūras, 6 arheoloģijas un 3 mākslas pieminekļi, kā arī 4 vietējas nozīmes pieminekļi (2 arhitektūras, 2 arheoloģijas). Ievērojamākais Latvijas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Feimaņos ir katoļu baznīca (1756 — 1760), kurai piešķirts Eiropas kultūras koka arhitektūras mantojuma statuss. Starp visām Rēzeknes novada baznīcām, šī koka baznīca izceļas ar lielāko valsts nozīmes mākslas priekšmetu skaitu. Patlaban baznīcas stāvoklis ir kritisks, tādēļ jāveic tās restaurācija. No 1710. gada saglabājies draudzes prāvestu saraksts, kas liecina, ka Feimaņu baznīcā kalpojuši izcili garīdznieki. Šeit kalpojis arī Jezups Macilevičs, kurš 1850. gadā izdevis pirmo laicīga satura grāmatu latgaliešu valodā Pawuiceišona un wysaidi sposobi deļ zemnīku latvišu. Dekāns un Livonijas kanoniķis Jāzeps Kirkillo Feimaņos cēlis nabagmāju, kur mitinājušās pat dižciltīgas izcelsmes personas.

 

Preiļu — Feimaņu ceļa malā atrodas tā sauktais Myura krusts. Šis staltais piemineklis saista garāmgājēja uzmanību, sevišķi, ja gadās pa šo ceļu iet pirmo reizi. Krustu cēlis jau minētais kanoniķis Jāzeps Kirkillo sakarā ar pāvesta izsludināto Jubilejas gadu 1828. gadā. 1990. gadā piemineklis tika atjaunots. Krusta nesēja figūru darinājis Latgales kokgriezējs Antons Rancāns.

 

Pagasta teritorijā ir daudz krucifiksu, 5 senkapi. 1978. gadā tika atklāts vēl nezināmais pēdakmens – Velna akmens, kura virsmā iecirstas divas cilvēka pēdas, zirga pēda un krustiņš.