Rēzeknes novads ir bagāts ar nemateriālās kultūras vērtībām – tautas mākslas kolektīviem, talantīgām un neordinārām personībām, tautas daiļamata meistariem.
Rēzeknes novada kultūras infrastruktūru veido 26 pašvaldību kultūras nami, 33 bibliotēkas, 4 muzeji un Maltas mūzikas skola. Novada kultūras iestādēs ir plaši un daudzveidīgi pārstāvēta tautas māksla – 3 kori, 8 bērnu un 5 pieaugušo tautas deju kolektīvi, 5 bērnu un 17 pieaugušo dramatiskie kolektīvi, 2 bērnu un 13 pieaugušo folkloras ansambļi, 1 pūtēju orķestris, 3 lauku kapelas, 4 bērnu un 15 pieaugušo vokālie ansambļi un vēl daudzi kolektīvi. Tautas daiļamata meistari – koktēlnieki, metālkalēji, klūdziņu pinēji, audējas un ādas apstrādes meistari, keramiķi - sniedz ne tikai estētisku baudījumu, bet arī popularizē seno amatu prasmes. Visplašāk pārstāvēta ir podniecība. Keramiķi ir apvienojušies divās lietišķās mākslas studijās – Tautas lietišķās mākslas studija „Rēzeknes apriņķa pūdnīki” un Latvijas Kultūras fonda kopa „Pūdnīku skūla”.
Novada kultūras darbinieki saviem apmeklētājiem veido daudzveidīgus, saturīgus un interesantus tradicionālos kultūras pasākumus. Katru gadu aprīļa mēnesī Latgales keramikas cienītājus iepriecina tradicionālās „Latgales podnieku dienas”. Iemīļoti un plaši apmeklēti ir rajona „Grāmatu svētki”, dzejnieka Pēteris Jurciņa atceres pasākums „Pīterdīna Rogovkā”, amatierteātru svētki „Lubāna vilinājums” Gaigalavā, starptautisks pasākums „Pieturpunkti zirgu pasta ceļā Sanktpēterburga - Varšava” Maltā.
Kultūras jomā dažādu projektu ietvaros Rēzeknes novadam ir izveidojusies sadarbība ar Kupišķu, Zarasai, Roķišķu, Visaginas rajoniem Lietuvas Republikā, Postavi rajonu Baltkrievijā, Zgriežas rajonu Polijā, Ārendāles pilsētu un Austagderes apgabalu Norvēģijā.